Zemes enerģijas līnijas

Zemes enerģijas līnijas dēvē dažādi, tāpēc jāsāk ar skaidrojumu kas tās ir

Zemes enerģijas līnijas ir dabisks Zemes starojums, līdzīgi kā enerģijas meridiāni cilvēka ķermenī. Bioģeometrijā runā par plašāk zināmajām līnijām (pastāv vēl citas līnijas):

  • Spēka līnijas un Spēka vietas (un spēka punkti)
  • Zemes ģeomagnētiskās līnijas Kurija (Curry) un Hartmaņa (Hartmann) līnijas
  • Līkumojošas enerģijas līnijas

Spēka līnijas un Spēka vietas

Tās ir garas, taisnas enerģijas līnijas, kas savieno spēka vietas (angliski: lay lines, power spots). Tās ir labvēlīgas enerģijas līnijas. Spēka vietas ir šīs labvēlīgās enerģijas lielākas koncentrācijas punkti. Tās visbiežāk atrodas vietās, kur noteiktā leņķī krustojas pazemes ūdens straumes un kas veido pozitīvi lādētu torsiona virpuli (eksistē arī spēcīgas enerģijas vietas ar negatīvi lādētu torsiona virpuli).

Senatnē plaši izmantoja zināšanas par spēka vietām un spēka līnijām, gan būvējot uz tām ceļus, gan plānojot pilsētas. Lielbritānijā joprojām ir saglabājušās taisnas garas līnijas ko iezīmējuši cilvēki, un kas stiepjas pāri laukiem. Parīze, Vašingtona, Kaira, Londona un citas pilsētas ir būvētas pēc šī principa.

Vienlaicīgi visu Zemi pārklāj arī šaurākas, un mazākos attālumos esošas spēka līnijas un attiecīgi mazāki spēka punkti - to krustpunkti. Tie ir kā labvēlīgas Zemes enerģijas “kapilārie enerģijas vadi”.

Zemes ģeomagnētiskās līnijas

Zemes ģeomagnētiskās līnijas pārklāj visu Zemi un starp tām ir regulārs intervāls un veido līniju režģi. Vislabāk zināmās un izpētītās Zemes ģeomagnētiskās līnijas ir Kurija (Curry) un Hartmaņa (Hartmann) līnijas, kuras pagājušā gadsimta vidū atklāja un pētīja vācu zinātnieki Manfrēds Kurijs (Manfred Curry) un Ernsts Hartmans (Ernst Hartmann).  Tās starojas no Zemes iekšienes un stiepjas kā neredzamas sienas zināmā augstumā no Zemes virsmas. Tās iziet cauri ēku stāviem, dažreiz tās sauc arī par atmosfērisko stresu. Zinātnieki ir atklājuši vēl citas Zemes enerģijas līnijas, bet šie divi - Hartmaņa un Kurija režģi ir paši nozīmīgākie.

Hartmaņa režģis stiepjas aptuveni  Z/D un A/R virzienos, ar apmēram 1,8 - 2,4 m platu soli un līnijas platumu starp 2,5 un 7,6 cm. Šim režģim ik pēc apmēram 10 metriem virsū ir “uzsēdinātas” vēl platākas līnijas, veidojot Benkera (Benker) režģi jeb 10x10 m lielus kvadrātus. Šis Benkera režģis nav tikai uz zemes, bet ir kā daudzstāvu mājas griesti, un stiepjas horizontāli ik pēc 10 metriem uz augšu, tādējādi veidojot 10x10x10 metru 3D režģi.

Tikpat nozīmīgs ir Kurija režģis, kas ir novietots diagonāli pret Hartmaņa režģi un veido līnijas ik pēc 1,8 -2,5 metriem. Tas stiepjas ZR/DA un ZA/DR virzienos. Līdzīgi, kā iepriekšējam, arī Kurija režģim ik pēc noteikta soļa ir virsū uzsēdinātas Kurija zonas jeb platākas līnijas. Visa Zeme ir pārklāta ar šo režģi.

Šīs līnijas nevar izmērīt ar mūsdienu iekārtām, jo tām nav elektromagnētiska daba. Mūsdienu zinātniskās iekārtas mēra un darbojas ar enerģijām elektromagnētiskajā spektrā (gaisma, rentgena, gamma stari, radio viļņi, mikroviļni utt.). Vienīgais veids kā izmērīt šīs ne-elektromagnētiskās enerģijas ir mērot to ietekmi uz bioloģiskajām sistēmām.

Vācu un Šveices zinātnieki pagājušajā gadsimtā veica plašus pētījumu par Zemes ģeomagnētisko līniju ietekmi uz cilvēka veselību, ir pieejamas publikācijas, t.sk. par augsto korelāciju starp saslimšanu un cilvēku ilgstošu uzturēšanos uz šo līniju krustpunktiem. Šo pētījumu rezultātā Vācijā un Šveicē ir attīstīta ģeobioloģija, kas pēta Zemes ģeomagnētiskās līnijas un metodes kā tās noteikt. Tāpat pasaulē jau 40 gadus darbojas Bau-Biology institūts (https://buildingbiology.com/), kas veic apmācības par veselīgu ēku būvniecību, tai skaitā piedāvā metodes elelekromagnētiskā lauka ietekmes samazināšanai  ēkās.

Senatnē šīs līnijas veidoja dabisku Zemes starojumu, bet mūsdienu tehnoloģiju ietekmē tās ir kļuvušas toksiskas.

Līkumojošas enerģijas līnijas

Tās ir radījušas pazemes ūdens straumes un kas bieži ir nelabvēlīgas.  Frikcija starp pazemes ūdeņiem un iežiem rada nelabvēlīgu enerģiju, kas stiepjas vertikāli no zemes apakšas uz augšu.

Piramīdas un Zemes enerģijas

Interesanti, ka trīs Ēģiptes Gizas piramīdu malas ir uzbūvētas ne tikai uz vertikālajām režģa līnijām, bet katras no piramīdas pamatnēm atrodas dažādos augstumus un ir "uzsēdinātas" arī uz horizontālajām režģa līnijām. Tādā veidā celtnes tika savienotas ar Zemes enerģijām un darbojas kā vienots organisms.

Dažas no pazīmēm dabā, kur var novērot Zemes ģeomagnētisko līniju ietekmi: 

  • Brūni, novītuši augi, piemēram, vietas dzīvžogā, kur ir daudz brūni zari vai tas nav tik veselīgs kā citās vietās. Tās ir vietas, kur ģeomagnētiskās līnijas šķērso dzīvžogu.
  • Skudru pūžņi vai tādu insektu klātbūtne, kuri sadala matēriju (piem. termīti) ir vietas, kur visticamāk ir ģeomagnētisko līniju krustpunkti.
  • Koki, kuru stumbrs ir izliecies uz vienu pusi, izvairoties no līniju ietekmes. Tāpat koki ar lieliem mizas sabiezējumiem uz stumbra var augt vietās, kur ir vairāku ģeomagnētisko līniju krustpunkti un, iespējams, arī pazemes straumju krustpunkts.
  • Plaisas bruģī vai celiņos arī var norādīt vietas, kur tiem cauri iet Zemes ģeomagnētiskās līnijas.